Pārmaiņu gadalaiks: rudens un Aleksandra sākums

Aleksandrs nesāk The Eternal Prince kā cilvēks, par kuru viņš galu galā kļūs. Man tas ir svarīgi. Ja varonis mainīsies, es gribu skaidru atmiņu par to, kāds viņš bija, pirms viss kļuva sarežģīts. Rudens kļuva par fonu šai Aleksandra versijai. Ne tāpēc, ka katrai krītošai lapai jābūt slēptai nozīmei, bet tāpēc, ka gadalaiks dabiski nes to pašu pārejas sajūtu, kas pavada viņa ceļojuma sākumu.

Pirms viss mainās

Sākumā Aleksandrs joprojām tic, ka noteiktas lietas saprot. Viņa dzīvei ir robežas. Pasaulei ir noteikumi. Cilvēkiem ir identitātes, kas šķiet skaidras. Ir mierinoši ticēt, ka viss mums apkārt patiesībā ir tieši tāds, kāds šķiet.

Tad kaut kas mainās. Parasti ne uzreiz. Rodas jautājums. Tad vēl viens. Kaut kas agrāk parasts sāk šķist savāds. Un beidzot vecais skaidrojums vairs neder. Šī pakāpeniskā kustība Aleksandra stāstā ir svarīga.

Arī rudens mainās klusi

Rudens dara kaut ko līdzīgu. Reti gadās viens rīts, kad pasaule pēkšņi kļūst rudenīga. Tas notiek pakāpeniski. Naktis kļūst vēsākas. Mainās pirmās lapas. Saules gaisma izskatās citādi. Lietus ilgāk paliek uz ielām.

Tad kādu dienu paskaties apkārt un saproti, ka visa ainava ir pārveidojusies. Man patīk tādas pārmaiņas, jo tās šķiet ticamas. Aleksandra ceļojumam nevajadzētu izskatīties pēc tā, ka kāds vienkārši nomainījis vienu viņa versiju pret citu. Viņam pašam jāiziet tam cauri.

Skaistums lietās, kas nepastāv mūžīgi

Rudens ir skaists arī tāpēc, ka ir īslaicīgs. Krāsas, kas raksturo gadalaiku, pastāv neilgu laiku. Mežs var kļūt zeltains un sarkans, bet pēc pāris nedēļām zaudēt gandrīz visu. Tajā ir nedaudz skumju. Taču skumjas nepadara kaut ko mazāk skaistu.

Valentine Kingdom ir brīži, kad skaistums un tumsa atrodas līdzās. Mīlestība var būt līdzās bailēm. Vara — līdzās ievainojamībai. Kaut kas var būt reizē skaists un bīstams. Rudens šādai pasaulei piestāv.

Aleksandrs vēl ir sākumā

Domājot par Aleksandru, es nekad negribu aizmirst, cik daudz ceļojuma viņam vēl priekšā. Cilvēks sākumā nevar zināt to, ko zina cilvēks beigās. Viņš vēl nevar izprast visas sekas vai redzēt visas saiknes. Un viņam nevajadzētu.

Daļa no viņa stāsta vērošanas ir šo lietu atklāšana kopā ar viņu. Tas padara rudens sākumu atskatoties gandrīz mierīgu. Ceļi var būt slapji. Laiks var būt auksts. Nenoteiktība jau var būt klāt. Taču Aleksandram vēl nav ne jausmas, cik plaša drīz kļūs viņa pasaule.

Gadalaiks, kas piestāv pirmajam solim

Rudens nenosaka Aleksandru. To nenosaka arī viena nodaļa, lēmums vai brīdis. Taču tieši šeit mēs pirmoreiz viņu satiekam šajā ceļojumā.

Mainīgs gadalaiks varonim, kura dzīve drīz mainīsies. Vēsāka pasaule pirms daudz lielākām briesmām. Un kritušas lapas, kas klāj ceļus uz vēl nezināmām vietām.

Manuprāt, tāpēc rudens The Eternal Prince sākumā šķiet tik dabisks. Pasaule jau mainās. Aleksandrs tikai vēl nav sapratis, ka mainās arī viņš.

 

Dalies ar draugiem:

Jaunākās M.V. Mitic ziņas