Kāpēc romāna „The Eternal Prince“ sākumam izvēlējos rudeni

Kad iztēlojos The Eternal Prince sākumu, es nekad neiedomājos Aleksandru sākam ceļojumu zem spožām vasaras debesīm. Tas nešķita pareizi. Gribēju, lai sākums būtu vēsāks, klusāks un mazliet neērts. Rudens to deva dabiski.

Gribēju, lai pasaule šķistu īsta

Laikapstākļi maina to, kā uztveram vietas. Pils ideālā vasaras pēcpusdienā šķiet pavisam citāda nekā tā pati pils lietus, miglas un kritušu lapu vidū. Arhitektūra nav mainījusies, bet mūsu sajūta gan. Gribēju to izmantot The Eternal Prince.

Aleksandrs pārvietojas pasaulē, kurai vajadzētu būt skaistai, taču es negribēju šo skaistumu padarīt pārāk tīru vai mākslīgu. Uz ceļa var būt dubļi. Var līt auksts lietus. Koki var būt gandrīz kaili. Debesīm nav vienmēr jāpielāgojas stāstam. Man šīs nepilnības padara pasauli ticamāku.

Rudenim piemīt īstā nenoteiktība

Rudenī ir kaut kas savāds. Nekad īsti nezini, kāda diena gaidāma. Viena pēcpusdiena var būt silta un zeltaina. Nākamais rīts — pelēks, vējains un stindzinošs.

Šī nepastāvība piestāvēja Aleksandra stāsta sākumam. Viņš nezina visu par priekšā gaidāmo. Arī apkārtējai pasaulei nevajadzētu šķist pilnīgi paredzamai. Laikapstākļi, ainavas un mainīgā gaisma klusi pastiprina šo nenoteiktību bez skaidrojumiem.

Man patīk kontrasts ar siltām vietām

Viena no manām mīļākajām aukstā laika īpašībām ir tas, kā tas maina siltuma nozīmi. Tumšā istabā svece kļūst svarīgāka. Kamīns šķiet citāds pēc pastaigas lietū. Tālumā mirdzošs pils logs kļūst vilinošs, kad ceļš uz to ir auksts un slapjš.

Tie ir vienkārši attēli, bet uzreiz rada noskaņu. Valentine Kingdom ir daudz kontrastu, un es gribēju, lai gadalaiki kļūst par daļu no tiem. Ārpasaule var būt grūta, kamēr iekšā gaida kaut kas skaists. Vai arī kaut kas skaists var slēpt briesmas. Vietas izskats nekad nedrīkst izstāstīt visu patiesību.

Rudens simbolizē arī pārmaiņas

Rudenim ir acīmredzama simbolika, bet negribēju to uzspiest. Aleksandrs ieiet milzīgu pārmaiņu laikā. Rudens ir gadalaiks, ko raksturo pārmaiņas. Šī saikne darbojas pati no sevis.

Koki zaudē lapas. Dienas beidzas agrāk. Dzīvnieki gatavojas ziemai. Visa ainava pielāgojas tam, kas nāks. Aleksandrs nezina, kas nāks. Taču viņa vecā dzīve jau sāk attālināties.

Dažreiz sākumam vajadzētu šķist beigām

Iespējams, man visvairāk patīk tieši tas. Rudens parasti saistās ar beigām. Vasara beidzas. Lapas krīt. Gads virzās pretī ziemai. Taču The Eternal Prince sākas tur.

Aleksandram tas, kas no viena skatpunkta izskatās pēc beigām, patiesībā ir pirmā nodaļa kaut kam daudz lielākam. Man patīk šī pretruna. Stāsts nesākas pavasarī, kad pasaule atveras. Tas sākas, kad viss šķiet aizveramies.

Un no šī vēsākā sākuma Valentine Kingdom sāk sevi atklāt.

Dalies ar draugiem:

Jaunākās M.V. Mitic ziņas