Ko uzzināju pēc vairāk nekā 30 rakstu publicēšanas savā autora vietnē

Kad pirmoreiz sāku publicēt rakstus savā autora vietnē, trīsdesmit ieraksti šķita diezgan liels skaits. Kad patiešām šo robežu pārsniedzu, tā vairāk sāka likties nevis kā sasniegums, bet kā īstas satura bibliotēkas sākums. Ar pieciem vai desmit rakstiem katrs šķiet svarīga vietnes daļa, jo pārējā satura ir maz. Kad ir trīsdesmit vai vairāk, vietne sāk šķist citāda. Ir vairāk tēmu, vairāk ieejas punktu, vairāk lapu, ko Google atklāt, un vairāk vietu, starp kurām apmeklētājs var pārvietoties. Es arī pārstāju tik daudz uztraukties par to, vai katrs raksts darbosies labi. Daži droši vien darbosies, citi ne, un tas ir pilnīgi normāli. Tagad man vairāk rūp tas, lai vietnē būtu pietiekami daudz satura un ar laiku parādītos likumsakarības.

Apjoms maina vietni

Lielākā atšķirība ir tā, ka vienam rakstam vairs nav jānes tik liels svars. Kāds var atrast vietni ar rakstu par autoru vietnēm, cits ar izdevējdarbību, trešais ar Valentine Kingdom, vēl kāds ar pavisam citu meklējumu. Visi šie cilvēki var nonākt vienā ekosistēmā. Tur lielāka satura vērtība sāk izpausties. Saistītie ieraksti kļūst loģiskāki, iekšējās saites noderīgākas un vecajiem rakstiem nav jāpazūd tikai tāpēc, ka publicēju jaunu. Google ir vairāk lapu, ko saprast, Pinterest vairāk materiāla izplatīšanai, un man vairāk saišu, ko kopīgot, nepārtraukti neatkārtojot tos pašus piecus URL. Man nevajag trīsdesmit uzvarētājus. Ja salīdzinoši neliela daļa laika gaitā kļūst par spēcīgām lapām, pārējā bibliotēka tik un tā dod vietnei struktūru un dziļumu.

Analītika beidzot kļūst interesanta

Vēl pamanīju, ka analītika nav īpaši noderīga, ja gandrīz nav ko salīdzināt. Ja ir trīs raksti, lielāks rādījumu skaits vienam neko daudz nepasaka. Ar trīsdesmit, četrdesmit vai simtu atšķirības kļūst nozīmīgākas. Iespējams, viena kategorija pastāvīgi piesaista vairāk meklēšanas rādījumu. Cita labāk darbojas Pinterest. Daži raksti atved daudz cilvēku, bet tie maz iesaistās, kamēr mazāka lapa notur lasītājus un aizved uz citām vietnes daļām. Tieši šādu informāciju gribu redzēt. Labāk publicēju pietiekami daudz laba satura, nogaidu un vēroju, nekā nedēļām mēģinu uzminēt, kurš viens raksts kļūs veiksmīgs. Reālā apmeklējumu plūsma atbild uz jautājumiem, uz kuriem teorija nespēj.

Es veidoju bibliotēku, nevis laika joslu

Tas, iespējams, man visvairāk patīk blogošanā salīdzinājumā ar pastāvīgu sociālo ierakstu veidošanu. Šodien publicēts raksts rīt nepazūd. Tas paliek vietnē, vēlāk var tikt indeksēts, pēc mēnešiem sākt ierindoties meklēšanā, atkal parādīties Pinterest un savienoties ar vēl neuzrakstītiem rakstiem. Trīsdesmitais raksts neaizstāj divdesmit devīto; tas tam pievienojas. Darbs var uzkrāties, nevis nemitīgi sākties no nulles. Trīsdesmit raksti vienā naktī neradīja milzīgu apmeklējumu, un es to negaidīju, taču parādīja, kā sistēma var strādāt lielākā mērogā. Tagad piecdesmit raksti šķiet interesantāki par trīsdesmit, un simts būs vēl interesantāk. Es vairs nemēģinu panākt, lai viens perfekts raksts visu atrisinātu. Es veidoju pietiekami daudz noderīgu lapu, lai vietni pakāpeniski kļūtu grūtāk ignorēt.

Dalies ar draugiem:

Jaunākās M.V. Mitic ziņas